Cilvēku dzīves ilgums visā pasaulē pieaug. Mūsdienās lielākā daļa cilvēku var nodzīvot līdz 60 gadu vecumam vai pat vairāk. Gados vecāku cilvēku skaits un īpatsvars visās pasaules valstīs pieaug.
Līdz 2030. gadam viens no sešiem pasaules iedzīvotājiem būs 60 gadus vecs vai vecāks. Tajā laikā iedzīvotāju skaits, kas ir 60 gadus veci vai vecāki, palielināsies no viena miljarda 2020. gadā līdz 1,4 miljardiem. Līdz 2050. gadam to cilvēku skaits, kas ir 60 gadus veci vai vecāki, dubultosies līdz 2,1 miljardam. Paredzams, ka to cilvēku skaits, kas ir 80 gadus veci vai vecāki, no 2020. līdz 2050. gadam dubultosies, sasniedzot 426 miljonus.
Lai gan iedzīvotāju novecošanās, kas pazīstama kā demogrāfiskā novecošana, sākās valstīs ar augstiem ienākumiem (piemēram, Japānā, kur 30% iedzīvotāju jau ir vecāki par 60 gadiem), tagad vislielākās pārmaiņas piedzīvo valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Līdz 2050. gadam divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju vecumā no 60 gadiem dzīvos valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Novecošanās skaidrojums
Bioloģiskā līmenī novecošanās ir dažādu molekulāru un šūnu bojājumu uzkrāšanās rezultāts laika gaitā. Tas noved pie pakāpeniskas fizisko un garīgo spēju samazināšanās, slimību riska palielināšanās un galu galā nāves. Šīs izmaiņas nav ne lineāras, ne konsekventas, un tās ir tikai vāji saistītas ar cilvēka vecumu. Gados vecāku cilvēku vidū novērotā daudzveidība nav nejauša. Papildus fizioloģiskām izmaiņām novecošanās parasti ir saistīta ar citām dzīves pārejām, piemēram, aiziešanu pensijā, pārcelšanos uz piemērotāku mājokli un draugu un partneru nāvi.
Ar novecošanos saistīti bieži sastopami veselības stāvokļi
Bieži sastopamas veselības problēmas gados vecāku cilvēku vidū ir dzirdes zudums, katarakta un refrakcijas kļūdas, muguras un kakla sāpes, kā arī osteoartrīts, hroniska obstruktīva plaušu slimība, diabēts, depresija un demence. Cilvēkiem novecojot, viņiem ir lielāka iespējamība vienlaikus piedzīvot vairākas slimības.
Vēl viena vecuma pazīme ir vairāku sarežģītu veselības stāvokļu rašanās, ko bieži dēvē par geriatrijas sindromiem. Tie parasti ir vairāku pamatfaktoru rezultāts, tostarp vājums, urīna nesaturēšana, kritieni, delīrijs un spiediena čūlas.
Faktori, kas ietekmē veselīgu novecošanu
Ilgāks dzīves ilgums sniedz iespējas ne tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem un viņu ģimenēm, bet arī visai sabiedrībai. Papildu gadi piedāvā iespējas īstenot jaunas aktivitātes, piemēram, turpināt izglītību, veidot jaunu karjeru vai pievērsties sen aizmirstām kaislībām. Vecāka gadagājuma cilvēki arī dažādos veidos sniedz ieguldījumu ģimenēs un kopienās. Tomēr tas, cik lielā mērā šīs iespējas un ieguldījums tiek īstenots, lielā mērā ir atkarīgs no viena faktora: veselības.
Pierādījumi liecina, ka fiziski veselu indivīdu īpatsvars saglabājas aptuveni nemainīgs, kas nozīmē, ka gadu skaits, kas nodzīvots ar sliktu veselību, pieaug. Ja cilvēki varētu nodzīvot šos papildu gadus labā fiziskajā veselībā un ja viņi dzīvotu atbalstošā vidē, viņu spēja darīt lietas, kas viņiem ir svarīgas, būtu līdzīga jaunāku cilvēku spējai. Ja šos papildu gadus galvenokārt raksturo fizisko un garīgo spēju samazināšanās, tad ietekme uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un sabiedrību būs negatīvāka.
Lai gan dažas no veselības izmaiņām, kas rodas vecumā, ir ģenētiskas, lielākoties tās ir saistītas ar indivīda fizisko un sociālo vidi, tostarp ģimeni, apkārtni un kopienām, kā arī personiskajām īpašībām.
Lai gan dažas izmaiņas vecāka gadagājuma cilvēku veselībā ir ģenētiskas, lielākoties tās ir saistītas ar fizisko un sociālo vidi, tostarp ģimeni, apkārtni, kopienu un personiskajām īpašībām, piemēram, dzimumu, rasi vai sociālekonomisko statusu. Vide, kurā cilvēki aug, pat augļa stadijā, apvienojumā ar viņu personiskajām īpašībām ilgtermiņā ietekmē viņu novecošanu.
Fiziskā un sociālā vide var tieši vai netieši ietekmēt veselību, ietekmējot šķēršļus vai stimulus iespējām, lēmumiem un veselīgai uzvedībai. Veselīgas uzvedības uzturēšana visas dzīves garumā, īpaši sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un smēķēšanas atmešana, palīdz samazināt neinfekcijas slimību risku, uzlabot fiziskās un garīgās spējas un aizkavēt atkarību no aprūpes.
Atbalstoša fiziskā un sociālā vide ļauj cilvēkiem veikt svarīgas lietas, kas var būt sarežģītas pasliktinātu spēju dēļ. Atbalstošas vides piemēri ir drošu un pieejamu sabiedrisko ēku un transporta pieejamība, kā arī gājējiem piemērotas zonas. Izstrādājot sabiedrības veselības stratēģijas novecošanas jomā, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai individuālās un vides pieejas, kas samazina ar novecošanu saistītos zaudējumus, bet arī tās, kas var veicināt atveseļošanos, adaptāciju un sociāli psiholoģisko izaugsmi.
Problēmas, risinot iedzīvotāju novecošanās problēmas
Nav tipiska vecāka gadagājuma cilvēka. Dažiem 80 gadus veciem cilvēkiem ir līdzīgas fiziskās un garīgās spējas kā daudziem 30 gadus veciem cilvēkiem, savukārt citi jaunākā vecumā piedzīvo ievērojamu pasliktināšanos. Visaptverošām sabiedrības veselības intervencēm ir jāpievēršas plašajam vecāka gadagājuma cilvēku pieredzes un vajadzību klāstam.
Lai risinātu iedzīvotāju novecošanās radītās problēmas, sabiedrības veselības speciālistiem un sabiedrībai ir jāatzīst un jāapšauba vecuma diskriminācija, jāizstrādā politika, lai risinātu pašreizējās un prognozētās tendences, un jārada atbalstoša fiziskā un sociālā vide, kas ļauj vecāka gadagājuma cilvēkiem veikt svarīgas lietas, kas varētu būt sarežģītas pasliktinātu spēju dēļ.
Viens šāds piemērsatbalstošs fiziskais aprīkojums ir tualetes pacēlājsTas var palīdzēt vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti saskarties ar neērtām problēmām, ejot uz tualeti. Izstrādājot sabiedrības veselības stratēģijas novecošanas jomā, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai individuālās un vides pieejas, kas samazina ar novecošanu saistītos zaudējumus, bet arī tās, kas var veicināt atveseļošanos, adaptāciju un sociāli psiholoģisko izaugsmi.
PVO atbilde
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pasludināja 2021.–2030. gadu par ANO Veselīgas novecošanas desmitgadi un aicināja Pasaules Veselības organizāciju vadīt tās īstenošanu. ANO Veselīgas novecošanas desmitgade ir globāla sadarbība, kas apvieno valdības, pilsonisko sabiedrību, starptautiskās organizācijas, profesionāļus, akadēmiskās aprindas, plašsaziņas līdzekļus un privāto sektoru, lai 10 gadu garumā veiktu koordinētu, katalītisku un kopīgu rīcību ilgāka un veselīgāka mūža veicināšanai.
Šī desmitgade ir balstīta uz PVO Globālo stratēģiju un rīcības plānu novecošanas un veselības jomā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Madrides starptautisko rīcības plānu novecošanas jomā, atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.
ANO Veselīgas novecošanas desmitgade (2021.–2030. g.) tiecas sasniegt četrus mērķus:
Mainīt ar novecošanu saistītos naratīvus un stereotipus;
Radīt atbalstošu vidi novecošanai;
Nodrošināt integrētu aprūpi un primārās veselības aprūpes pakalpojumus vecāka gadagājuma cilvēkiem;
Uzlabot veselīgas novecošanas mērījumus, uzraudzību un pētniecību.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 13. marts
